Vaj Qhia Npes Nes Dis tim 16 lub keeb

Vaj Qhia Npes Nes Dis tim 16 lub keeb


Joseph Alois Ratzinger yug nyob Marktl am Inn hauv lub Cheeb Koom Txoos Passau, nyob Zes Mas Nias teb. Nws yug hnub tim 16 lub 4 hlis xyoo 1927 ncaj rau hnub Xya, thiab nws txais lub Cim Ntxuav tib hnub ntawd.
Nws txiv yog tub ceev xwm, nyob hauv caj ces neeg liaj neeg teb txheej thaud nyob Bavaria qab teb. Yog thaj tsam muaj xyoob ntoo ntau thiab kev lag luam vam meej txaus nyob nyog. Nws niam yog kws xaws khaub ncaws nyob Rimsting ntawm ntug dej hiav txwv Chiem tus ntxhais. 
Ua ntej yuav sib yuav, nws niam ua niam tsev nyob hauv ntau lub tsev txais qhua. Thaum nws yau nws ua lub neej tub hluas nyob Traunstein uas yog ib lub zos me me nyob ze ciam teb Aus Rias, nrug deb ntawm lub nroog Salzburg li 30 km.
Thaum hnub nyoog tseem yau mas tsis yooj yim txog kev ntseeg thiab kev kawm ntawv. Nws kawm ntawv nyob hauv tsev thiab npaj kom nws txawj tiv thaiv txhua yam phem ntawm Nas Ntxis nyob hauv ntau xyoo. Lub hli kawg ntawm tsov rog mas nws tau koom tes nrog cov tub rog tiv tua dav hlau. Txij xyoo 1946 txog 1951 nws tau kawm txuj hais txog fab ntsuj plig nyob hauv lub tsev kawm ntawv txheej nrab Freising thiab lub tsev kawm ntawv nyob Munich. Nws txais lub Cim Tiag Tes ua Leej Choj hnub tim 29 lub 6 hli xyoo 1951. Ib xyoos tom qab mas nws pib qhia nyob hauv Higher School of Freising.
Xyoo 1953 nws tau txais daim ntawv pov thawj hais txog fab ntsuj pliag “People and House of God in St Augustine’s Doctrine of the Church”.
4 xyoos tom qab nws muaj koob nto npe hais txog kev qhia nyob hauv tsev kawm ntawv txheej siab “Theology of History in St Bonaventure”.
Txij xyoo 1962 txog 1965, Vaj Qhia Npes Nes Dis muaj feem cuam tseem ceeb txog Vas Tis Kas Ob uas yog tus muaj kev txawj ntse thiab paub qab hau. 
Xyoo 1972 koom nrog Hans Urs von Balthasar, Henri de Lubac thiab lwm tus kws teev hawm uas tseem ceeb, ces nws tau pib phau ntawv xov xwm hais txog Communio.
Hnub tim 25 lub 3 hlis xyoo 1977, Vaj Qhia Paj Lug 6 tis npe tshiab rau nws ua Tswv Qhia nyob Munich thiab Freising. 
Hnub tim 28 lub 5 hlis tib xyoos ntawd, nws tau ua thawj tug Txiv Plig nyob hauv lub Cheeb Koom Txoos 80 xyoo. Nws tau txais txoj hauj lwm saib xyuas kev tshaj Ntuj Lus nyob hauv lub Cheeb Koom Txoos Bavaria.
Vaj Qhia Paj Lug 6 txhawb nqa nws ua Tswv Qhia Liab nyob hauv lub caij Consistory, hnub tim 27 lub 6 hli tib xyoos ntawd.
Hnub tim 25 lub 11 hlis 1981, Zam Paj Lug Ob tau tsa nws ua tus thawj ntawm kev nthuav qhia kev ntseeg, hais txog kev ntseeg thiab tus thawj coj Ntawv Ntshiab ntawm txawv teb chaws. 
Txij hnub tim 13 lub 11 hlis 2000, nws raug xaiv ua tus txwj laus paub txuj ntawm rooj Tswv Qhia. Tus Tswv Qhia Liab Ratzinger raug xaiv ua Leej Ntshiab Pob Zeb tus tub, hnub tim 19 lub 4 hlis xyoo 2005. Thiab nws tau ua tus kav lub tsev teev Ntuj St. John Lateran, hnub tim 7 lub 5 hlis xyoo 2005.
Nws yog tus Vaj Qhia tim 265, thiab txais cov kab ke ua Vaj Qhia hnub tim 24 lub 4 hlis 2005. Hnub tim 11 lub 2 hlis 2013, Vas Tis Kas hais meej tias Npes Nes Dis tim 16 tawm tsis ua Vaj Qhia lawm. Nws yuav tawm rau hnub tim 28 lub 2 hlis 2013, vim nws hnub nyoog laus lawm. Vaj Qhia Npes Nes Dis yog thawj tug Vaj Qhia uas thov tawm tsis yog muaj teeb meem dab tsi los yog raug quab yuam, suav txij Celestine tim 5 hauv xyoo 1294 los.